Rotango dvasia visame name

Gamtos atmosfera

Rotango dvasia visame name
  • Pasidalinti:

Jei vasarą rotango yra mūsų sodų žvaigždė, jis taip pat patenka į mūsų interjerą dėl labai natūralaus stiliaus. Programoje: rotango baldas visame name su foteliais, kėdėmis, bet ir galvūgaliais bei pakabinamais žibintais..

Kas yra rotango ?

Ratanas yra kilęs iš kelių Azijos augalų, įskaitant palmę. Jis yra pilkų strypų pavidalo, kuris yra supintas, kad būtų suformuoti keli dekoratyviniai daiktai ir net baldai. Iš šios medžiagos rotango baldai ir daiktai yra lengvai prižiūrimi, tačiau jie turi būti apsaugoti nuo drėgmės ir sausros. Šiais laikais yra daugybė rotango imitacijų, kurios tada yra pintos dervos. Ši nauja medžiaga pasižymi savybėmis, kurios leidžia jai būti labai konkurencingai..

Rotango namo interjere

Tradiciškai rotango gaminamas masažams, tokiems kaip patogios kėdės, supamosios kėdės ar sofos. Gyvenamajam kambariui galite lengvai rasti baldus su rotango danga ir audinio dangčiu. Likusiuose namuose galite pasirinkti rotango galvūgalį, kuris suteiks jūsų miegamajam didelę dvasią. Taip pat rasite rotango žibintus iš rotango, kurie bus lengvai montuojami virtuvėje ar svetainėje natūraliam prisilietimui. Galiausiai žinokite, kad dabar rasite baldų ir dekoratyvinių daiktų iš dažyto rotango, kuris suteikia labai originalių stilių. Atraskite mūsų rotango pasirinkimą namams:

Baltų Folkloras: Latvių Kalendorinės Šventės ir Liaudies Dainos

Apraksts:
ENGLISH SUBTITLES, lietuviški subtitrai "LATVIEŠU FOLKLORA: Gadskārtu Dziesmas" ZIEMASSVĒTKI, METEŅI, LIELDIENAS, JĀŅI, LĪGO, APJUMĪBAS, MĀRTIŅI režisors Andris Slapiņš. Latvijas Izglītības ministrijas pasūtījums.Piedalījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas folkloras kopa „Savieši”, tautas mūzikas ansamblis: Ilga Reizniece, Ilze Lasmane, Māris Muktupāvels, Valdis Muktupāvels. Kas to teica, kas redzēja - kur saulīte naktī guļ? Dienu brida zaļu birzi, nakti jūras ūdentiņu…01:17 Divi sirmi kumeliņi uz akmeņa auzas ēdaDieva dēla kumeliņi, saules meitas preciniekaVisiem bija zeltu segli, sidrabiņa iemauktiņiPie segliemi saule lēca, pie iemauktu mēnestiņisPavadinas galināi rīta zvaigzne ritināja.Saule iet savu loku debesīs, cilvēks - savo loku zemēs. Izsenis cilvēki dzīvoja vienoti ar visu dabu: ar ūdeņiem, akmeņiem, kokiem… Pielūdzot dabas spēkus, godājot un dziedājot tiem. Ar sauli runājas kā ar māmuliņu, zemei lūdz auglību, pateicas par devīgumu. No paaudzes paaudzē mantoja mūsu lielāku bagātību - tautasdziesmas gudrību. Pavasarī, kad modas meži, upes un tīrumi, cilvēks vispirms domāja par darbu: par raženu vasaru un bagātu rudeni. Vēsture mus aizved tālā senatnē, bet tautasdziesma vēl tālāk. Mūsu zeme vienmēr ir stāvējusi starp vakariem un rītiem, sveši ļaudis nakuši pie mums ar savu ticību ar uguni un postu, bet vienmēr dziesma sargājusi tautas dvēseli, tās dzīvo valodu.04:09 Es varēju meža putnus pa vārdami izdziedātiDzila Grieta, megnis Juris, teteritis bērtulitisTeic man dziesmas meža māte, tu dziesmiņu daudz zināji, tev pateica lakstīgala krūminā sēdēdama.Pavasarī meitas pulcējās modināt un sveicinot dabu, dziedāja par saules meitas precībam un kas zin... ari par savam...05:02 Zied ieviņa pret ieviņu, Rotā, rotāAugstajā kalniņā, RotājaDzied māsiņa pret māsiņuSvētu rītu ganidamaKalnā balta ieva ziediLejā strauja upe tekiKalna kapu puškotiesiLejiņāi mazgātiesi„Viņu dziesmas ir tautas arhīvos, kur izteikta visa viņu zinatne, ticība, dvēseles rosība, senie notikumi, dzīves prieki un ciešanas.“ - Šos vardus sācis vācu rakstnieks un domātājs Johans Gotfrīds Herders pirms vairāk nekā divsimt gadiem.06:35 Zaļa zāle aug, gauži raud saminama kājiņamZaļu vakars, Līgo vai Jāņi – vasaras saulgrieži ir mūsu krāšņākie un vecākie svētki, varbūt viena vecuma ar zemē iesētu graudu. Jaņa brāļus un radus mes sastopam visā pasaulē – tie ir labības zāles un gaismas dievi, kas ikgadus mirst un atjaunojas. Ari Jānis ir viņu vidū: telīšu barotājs, meitu rotatājs, dieva dēls, kas savus svētkus svin cilvēku pulkā.07:36 Ne araja kumeliņa, Līgo līgoSaule brida rudzu laukaPriekšautiņu pacēlusiKur nolaida priekšautiņuTur rudzīši veldrītēSvētki nebija priekam līksmībai vien, saulgriežos pret tumsas spēkiem, pret raganam, laumam un purviem modri sargāja sētas, lopus un tīrumus.09:02 Adatàmi jumti jumti, Līgo līgoAdatàmi nosadortiIskaptiem nosagriestiSkrien, ragana, šķērsu gaisuManu sētu neieskriesiMana sēta dzelžiem kalta10:00 Neguļu negulu janiša naktīLai mani rudziši veldrē nekritNeguļu negulu janiša naktiLai mūsu bernini veldrē nekritMetat meitas Jaņu naktī upē savus vainadziņus, kamēr strauji aiztecēja – vedīs tautas šorudeni. Saulit, mamuliņ, parādies sudrabā, parādies sudrabā pašā Jaņu rītinā.11:12 Es redzēju Jaņu rītu, līgo līgoTris saulītes uzlecami, līgo līgoJaņu rīta rasa - brīnumainais spēks, tā dziedē un dod acim gaišumu.Sešpadsmitā gadsimta sākumā pasaules apraksta "Kosmogrāfija" par latviešiem rakstīts: "Šai zemei vēl ir daudz burvju un raganu: Livonijā dažs pielūdz saule, cits mēnesi, cits atrod kadu skaistu koku vai akmeni".12:45 Tīrumiņa galiņā zem pelēka akmentiņ Lielu, platu baru dzinu pār bāliņa tīrumiņu,Gribedama jumi ķert, lai projam neaizbēg.Ne Jumīša rītā ņēmu, Ne bez saules vakarāPāšā dienas vidiņā, lai neraudu dzīvojot.Pedēja labības cerā dzīvoja viss labības spēks - Jumis, mazs bet ražens dieviņš, kuri kulītī pārnestu saudzīgi glābāja līdz pat nākamajai maizei. Kas godās Jumi - to Jumis godās.Nāc, Jumīti, mūs' mājās, še būs laba dzīvošana: došu maizi, došu zirņus, saldu alu nodzerties.Paldies saku Jumītim par labo birumiņu: pilnas klētis rudzu, miežu, pilnas krūtis sudrabiņa.Jā, tu maziņš, tu augsi liels, jā? Tev daudz darbu bus jādara, jā?Divējāda saule tek, Tek kalnā, tek lejā; Divējāds mans mūžiņš. Ar to vienu dvēselīti.Lietiņš līti nemācējaMirdzināti mirdzinājaTautas rāti nemācējaNiecināti, niecinājaTev, liepiņa, platas lapasApsēdz mani lietiņaOzoliņis gan apsētuŠauras lapas nevarējScenārija: Knuts SkujenieksRĪGAS KINOSTUDIJA 1983

Palikite Komentarą

Please enter your comment!
Please enter your name here